otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Beautiful shoes will take you to beautiful places!

Pēdējā laikā ir ĻOTI iepatikušies tieši šī citāta autores citāti [Viņa tik tiešām bija izcila sieviete!], bet šis ir mans visu laiku mīļākais. Vispār jau nebija doma rakstīt par Viņu, bet gan par kurpēm, bet nepieminēt to, cik izcila viņa bija, es nevarēju![Tāpēc vēl kaut kas no viņas]


Mans otrs visu laiku mīļākais sarunu temats [uzreiz aiz šokolādes] - Kurpes. Nu lūk, es esmu viena no tām daudzajām sieviešu kārtas pārstāvēm, kura uzskata, ka kurpes [manā gadījumā īpaši tās ar augstiem papēžiem] ir viens no satriecošākajiem izgudrojumiem. Un tieši kurpēs ir liela daļa sievietes burvības!

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Nedaudz aizkavējies siltais vasaras lietus.

Es zinu, ka mazliet par vēlu, bet ātrāk es to nevarēju. Jautāsi - kāpēc? Man bija bail. Jautāsi - no kā? No ziemas. Lai gan man ļoti patīk ziema, šoreiz man no viņas bija ļoti bail. Cik? Tik ļoti, ka es saliku vannā visu sniegu no balkona un izkausēju. Es negribēju, lai viņa nāk pie manis, bet viņa tik neatlaidīgi līda man tuvāk, ka beigās es vairs nespēju ar viņu cīnīties. un Tagad man ir auksti. Cik? Tik ļoti it kā es sēdētu ledusskapī, ģērbusies tikai vasaras kleitiņā, bet es sēžu uz sava dīvāna mājās [un man pat ir vilnas zeķes kājās]. Un ir taču tikai RUDENS.
Tāpēc, lai gan novēlots, bet tomēr - piedod!

otrdiena, 2010. gada 23. novembris

. . . It' about the game.

Runājot par spēlēšanos, ir vairāku veidu cilvēki. Ir tie, kuriem spēle ir tikai kā hobijs, lai sevi izklaidētu. Ir arī tie, kuriem spēle jau ir kļuvusi par dzīvi, un, pat ja viņi mēģinātu pārstāt spēlēties, viņi to nespētu, jo tas jau ir kļuvis par neatņemamu viņu dzīves sastāvdaļu.
Nu lūk, es sevi pieskaitu pie vēl trešās grupas. Tie ir cilvēki, kuri ar aizrautību [vismaz manā gadījumā] vēro šos lielos [un dažreiz varbūt ne tik lielos] spēlmaņus. viņi mēdz tā aizraut. Brīžiem pat es tik ļoti noticu viņu spēlei, ka uz brīdi sajūtos kā kauliņš viņu riču račā. Šie spēlmaņi patiesībā ir ļoti interesanti cilvēki, kuriem patiesi tuvu piekļūt var tikai retais. Es neteiktu, ka pazīstu daudz spēlmaņus, bet tie, kurus zinu, ir visnotaļ spilgti. Man patiktu domāt, ka šie spilgtie spēlmaņi uz manis neizmēģina savas jaunākās spēles taktikas. Bet, kur sākas patiesība un beidzas spēle? Es teiktu "You'll never know"!

ceturtdiena, 2010. gada 11. novembris

Mazliet prieka

Telpai, kas smaržo pēc aizdegtām svecītēm ir sava burvība, it īpaši tad, ja viņas ir karoga krāsās un klases priekšā stāv vēstures skolotāja un stāsta par Bermontiādi! Jā, šodienas tik vajadzīgā optimisma deva ir iegūta, tagad mana sliktā sajūta, ka nenolikšu svecīti krastmalā, ir mazinājusies! Jāsaka liels paldies skolotājai, kuru es vērtēju ļoti augstu!





Tagad tikai atlikusi trakā mācīšanās! Good luck kido!



trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Neveikli!

Tu mani atkal apciemoji, bet šoreiz nevis sapnī, bet skype. Mēs runājām galīgas muļķības, un Tu mani kā vienmēr smīdināji. Mēs neiztikām bez kārtējā strīda un kādas stundas nerunāšanas vienam ar otru, bet es neizturēju [tā parasti ir]. Kā ierasts Tu mani kārdināji un teici, lai es braucu pie Tevis, bet piedod ne tagad. Un, jā, jāatzīstas, es kaut uz mazu mirkli iedomājos, ka atkal ir vasaras vidus un viss ir tik burvīgi un cerīgi, bet kā visam labajam arī šai sapņainajai domai bija jābeidzas. Es nonācu atpakaļ rudenī, kur vairs nav ne ziņas, ne miņas no rozā brillē un cerībā, ka arī šonakt Tu man piezvanīsi, lai vienkārši parunātu, un es kārtīgi neiemigšu līdz brīdim, kad nebūšu beigusi ar Tevi runāt. Es nonācu dienā, kurā es kaut uz mirkli varēju justies labi! Paldies! Un, jā, es arī tagad sēžu pie monitora un tupi smaidu! (sun)

P.S. Frenkam ir ļoti patīkams balss tembrs.!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Silts piens ar kaudzi laimes pa virsu!

Vakar pēc kāda burvīga bloga lasīšanas sāku tā pamatīgi domāt. Pa galvu man skraidīja vairākas lietas, taču visvairāk, laikam, es aizķēros pie domas par atbildēm uz jautājumiem. Un taisnība jau vien bija tam rakstītajam, ka atbildes uz jautājumiem, kuri tevi nomoka ilgi, tā pat kā mīlestība, atnāks brīdī, kad tu to vismazāk gaidi un nav vērts skriet un meklēt kaut ko, ir vienkārši jābauda viss, kas notiek. Lūk, arī šeit sākas problēmas. Teorijā es vienmēr esmu bijusi labāka kā praksē [varbūt ne visos jautājumos, bet šajā gan]. Tāpēc arī šī lieta man ir diezgan grūti izpildāma. Es jau saprotu, ka nevajadzētu kaut ko baigi meklēt un baigi iedziļināties, bet es tā nemāku. Man vajag visu saprast un izprast. Man vajag ne tikai atbildes, bet arī iemeslus. Man nepietiek ar pliku "jā" vai "nē", man vajag viņus nedaudz apģērbt.
Man patīk cilvēki ar dziļām domām. It īpaši tad, ja viņi to visu var tik jauki salikt kopā un ietērpt vārdos. Man patīk [un vairāk kā ļoti] lasīt šīs domas, pēc tam, kad viņas ir ietērptas vārdos. Man patīk. Jo apzinos, ka pati no sevis labāk ārā dodu kaut ko nenopietnu. Vismaz tam ir tendence tā izskatīties, kaut gan apakšā varbūt ir šī pati dziļā doma. Es vienkārši nemāku domas ietērpt smukos vārdos. Man nesanāk. Un varbūt labi vien ir, ka nesanāk, jo savādāk kādam nebūtu tik jauki lasīt kārtējo Leldes garadarbu, un kāds nesāktu domāt vai gadījumā tas nav kaut kā saistīts ar viņu. Tāpēc LŪDZU!
Man pieder tik daudz, bet ES GRIBU VAIRĀK! Jā, jā, egoiste, bet vai tad tāds nav ikviens?! Man patīk vienai apēst šokolādi, jā, arī ar alu es nedalos, nemaz nerunājot par segu, tāpēc labāk neriskē gulēt ar mani kopā. Tas var slikti auksti beigties. Tas vispār var beigties, bet es zinu, ka Tu to negribi, tā pat kā tu negribi 21.50 skriet uz veikalu, jo man būs sagribējies šampanieti. Kā mana mamma teiktu [jā, man patīk viņu citēt] -  skaistums prasa upurus - un, ja Tu gribi redzēt manu smaidu [kas tev tik ļoti patīk], tad nāksies vien Tev skriet uz to veikalu. Bet labāk uzvelc savas adidas botas [ja Tev tādas ir], jo Tu taču negribi nokavēt.
Jā, arī man patīk lasīt Tavus dzejoļus, kuri gan ir mazliet pareizāk pat ļoti pajēli un truli, bet vismaz viņi man uzlabo garastāvokli.
Un vispār es jau ilgi gaidu piparmētru tēju 52 dienas bet nav jau tā, ka es skaitu [tas man atgādināja, ka līdz Ziemassvētkiem tikai 46 dienas]. Tu man kaut ko uzdāvināsi? Ja es piesitīšu ar kāju pie grīdas un uztaisīšu to apbižotās meitenītes seju, tad arī nē? Man pietiktu ar mazumiņu prieka, siltuma, rūpju un mīļuma. Ieliec tos skaistā kastītē un uzsien lielu, rozā banti, un uzdāvini. Es gaidīšu! Es Tev uzadīju zeķes, gan jau patiks, bet ja nē, man vienalga.
Man tikko izkrita mats. Man viņu saglabāt priekš Tevis? Labi, ieliku makā, lai Tev aizvestu, tikai man nav laika pie Tevis braukt. Piedod, bet varbūt arī nē!

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Zini kāds ir skumjākais vārds pasaulē? "Bija"

lūk tādā balsī ir jābrēc kaijai
ko gabalos rausta vējš
bet es nezinu kā ir jārunā
man ar tevi kad šķiramies mēs
es to nezinu tavos matos
neganti virpuļo brāzmas
varbūt man tagad ir jāsabrūk zemē
jāņem un jāapgāžas
bet aplaizu sausās lūpas
nezinu ko tev teikt
mēs ejam caur pagalmu skaties es saku
šis kaķis laikam ir beigts



Īstajā brīdī pielikt punktu - tā ir liela māksla. Tā ir viena no lielākajām mākslām pasaulē. Bet kurš gan negrēko pret to? Vai pret to negrēko pat fizika - kaut vai ar mācību par inerci?

Feelings are boring, kissing is awesome

Nekad nemaini to, ko tu mīli, pret to, kas tev patīk!

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Mazliet...

Šajās mājās diezgan bieži mani pārņem skumjas vai ilgas pēc kaut kā! To laikam varētu diezgan viegli izskaidrot, bet jebkurā gadījumā es gribētu lai ir savādāk. Es gribētu, lai es vēl joprojām justu to ciešo saikni ar savu otro es un pārējām Z.I.L.L.A.N.S. sastāvdaļām, bet tā nav. Es gribētu, lai man ir prieks nākt mājās no skolas, bet tā nav. Bieži vien es atjēdzos, sēžot istabā un patiesībā neko nedarot. kaut gan man tajā brīdī gribētos samaitāties ar manu grāmatu tārpiņu vai klausīties Lauras asprātīgajās runās, jo lai cik stulbas un muļķīgas viņas būtu, tās man nenormāli uzlabo garastāvokli. Jā, jāatzīst, ka es, dzīvojot te, esmu labāk iepazinusi savu brāli, kas gan nav labi, jo tagad es nevaru izlikties, ka neeksistē tās viņa īpašības, kuras man tiešām nepatīk. Bet gan jau es to iemācīšos darīt arī šeit!
Es zināju, ka vēl neesmu gatava pārvākties, bet nu jau vairs neko!

trešdiena, 2010. gada 3. novembris

For champagne kisses and caviar dream!

Ko es vairāk varu vēlēties?
Man ir cilvēks, ar kuru es trešdienas vakarā varu iedzert šampanieti bez jebkāda iemesla, un nav svarīgi kādi katram no mums ir tālākie plāni. Kā teiktu kāds gudrs cilvēks - tas ir sekundarais jautajums. Jā, un vēl labāk ir tad, ja šis augstāk minētais cilvēks man neļauj būt bēdīgai un piedraud visiem, kas pie tā varētu būt vainīgi, jo viņam ir svarīgi, ka es smaidu. Gluži kā kādam citam reiz bija, bet ne par to ir stāsts. Un ir sasodīti labi kaut uz mazu brīdi noticēt tam, ko viņš pats gan saka nepārtraukti, proti, ka es esmu viens no 2 svarīgākajiem cilvēkiem viņa dzīvē.
Es tiešām neko vairāk nevaru vēlēties! Ja nu vienīgi manu mazo book worm, purpple monster un second me 10 min gājiena attālumā (ar pārīti alus vienmēr līdzi)! Jā, man ir Nāvīgs Alus Trūkums Organismā!Un ne tikai alus, bet arī jā tevis A........

pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Sniegs

Man bija jauks sapnis. Un zini? Tu tur arī biji. Patiesībā tur bija tikai tava seja. Bet man ar to pietika, lai atmestu visam pārējam ar roku un nodotos tavas sejas pētīšanai. Tajā bija kaut kas savādāks. Tev sāpēja. Es gribēju tev palīdzēt, bet kā tad var palīdzēt cilvēka sejai? Sapratusi, ka nevaru tev palīdzēt, es mazliet noskumusi devos tālāk. Pamostoties no sapņa, es tik ļoti gribēju tev piezvanīt un pajautāt vai viss ir kārtībā, bet to neizdarīju, jo zināju, ka tu noteikti nebūsi viens. Bet es nogāju gar tavu logu un es pat ieraudzīju tevi un tu tik tiešām nebiji viens, un tavā sejā atkal bija šī dīvainā izteiksme.