Šodien nolēmu, ka negaidīšu nākamo tramvaju un 4 pieturas iešu kājām. Un šī gājiena mājās laikā es sapratu, ko pavisam jauku. Es tiešām mīlu ziemu, pareizāk, es pavisam noteikti esmu iemīlējusies ziemā.
Pastāv uzskats, ka pavasaris ir rozā briļļu un tauriņu vēderā gadalaiks,savukārt vasara - visskaistākais gadalaiks, bet ziniet, man kā visu gadalaiku absolūtai mīļotājai, tomēr šķiet, ka vislieliskākais, apburošākais, jaukākais un mīļākais gadalaiks ir ziema.
Un šoreiz par pretējo mani nepārliecinās pat puskaili ķermeņi vasaras svelmē, vai bezgalīgas putnu čalas un plaukstošu ziedu reibinošā smarža. Man pietiek ar ziemas svaigumu un žilbinošu baltumu visapkārt, lai kļūtu par pārliecinošu ziemas aizstāvi.
Kad vēl, ja ne aukstākajā laikā, pieglausties otram tik cieši klāt, ka ciešāk vairs nevar?! Nemaz nerunāšu par mandarīnu un karstvīna laiku, kad viss apkārtējais gribot, negribot sāk likties skaistāks un saldāks.
Mana ziemas sajūta pavisam noteikti ir siltāka par jebkuru vasaras sauli, spilgtāka par visām rudens kļavu lapām kopā un saldāka par ikvienu pavasara ziedu.
Ceru, ka arī Tev ziemā ir kaut mazs sīkums, kas tev liek justies labāk!
Lai silts Tev šis vakars!
