pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Jāapgūst, kas neapgūts, lai par lejām kalni kļūst.

Ilgi domāju par pareizāko sākumu. Vairākas reizes nodzēsu pilnīgi visu un sāku no jauna. Bet tad es sapratu, ka arī šeit, gluži tā pat kā dzīvē, nav tāda pareizā sākuma. Tev varbūt šķiet, ka tevis izvēlētais pirmais solis ir pareizs, bet tā tas mēdz būt jau tikai iepriekš sarakstītos scenārijos un iestudētās dejās. Darot kādu lietu pirmo reizi, bez instrukcijas, visticamāk tavs pirmais solis nebūs tas ideālākais, bet tieši tāpēc tev būs visi nākamie, lai to labotu, ja vien jau ar pirmo tu nebūsi iekāpis pamatīgā grāvī, no kura vairs nevar tikt ārā. Kā lai zin, zem kura lauciņa neslēpjas dziļā bedre? Nekā. Mēģini, riskē, baidies! Galvenais nepaliec stāvot, tikai tāpēc, ka neesi pārliecināts par pareizo soli. Vienmēr taču pastāv garākais ceļš. Protams, tas prasīs vairāk laika, darba un piepūles, bet beigās tu nonāksi tur, kur vēlies būt. Un vai tad tas nav tā vērts? Es teiktu, ka noteikti ir. Bailes un nedrošība tikai piešķir dzīvei krāsas. 
Lai gan pati šobrīd stāvu nelielu baiļu un nedrošības priekšā, dzīve tomēr šķiet gana jauka, lai es spētu katrā dienā ieraudzīt ko labu. Es melotu, ja teiktu, ka ir tāda diena, kurā es kaut vienu reizi sev nepajautāju - vai vieta, kur es šobrīd atrodos, ir tā, kur es vēlos būt. Tieši tāpēc es katru dienu mēģinu to noskaidrot, katru dienu mēģinu atklāt kaut ko jaunu par sevi un savām patiesajām vēlmēm. Jā, dažreiz tas nozīmē iesaistīties tur, kur tu nemaz nejūties tik labi, bet tu to neuzzinātu, ja vienkārši stāvētu malā. Tieši tādā veidā pēdējo pāris mēnešu laikā es par sevi esmu atklājusi vairāk kā būtu cerējusi un gaidījusi. Tas gan nenozīmē, ka es pie tā apstāšos, nebūt nē. Manī ir vēl pietiekami daudz aisbergu, lai es samierinātos ar to, kas ir atklāts. Kādam varbūt liksies, ka esmu atradusi sevi, bet tā nav. Pagaidām ir tikai mazās lietas, kuras, cerams, kopā veidos to lielo. Tāpēc man atliek tikai un vienīgi dzīvot katru dienu ar smaidu un mazo nedrošību, sperot katru nākamo soli. Iesaku to darīt visiem.

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

vilnas zeķes kājās. gaidu tevi mājās

lieks.
nieks.
acīmredzamais prieks.

nokāp no jumta mājas.
redzi, man ir siltas kāas.
man ir arī sāpes.
gluži kā tev slāes.

neskrien prom, paliec.
ne jau tu esi lieks.

aizver durvis aiz manis.
tikai lūdzu bez skaņas.
viņai nepiestāv dusmas.