Šajās mājās diezgan bieži mani pārņem skumjas vai ilgas pēc kaut kā! To laikam varētu diezgan viegli izskaidrot, bet jebkurā gadījumā es gribētu lai ir savādāk. Es gribētu, lai es vēl joprojām justu to ciešo saikni ar savu otro es un pārējām Z.I.L.L.A.N.S. sastāvdaļām, bet tā nav. Es gribētu, lai man ir prieks nākt mājās no skolas, bet tā nav. Bieži vien es atjēdzos, sēžot istabā un patiesībā neko nedarot. kaut gan man tajā brīdī gribētos samaitāties ar manu grāmatu tārpiņu vai klausīties Lauras asprātīgajās runās, jo lai cik stulbas un muļķīgas viņas būtu, tās man nenormāli uzlabo garastāvokli. Jā, jāatzīst, ka es, dzīvojot te, esmu labāk iepazinusi savu brāli, kas gan nav labi, jo tagad es nevaru izlikties, ka neeksistē tās viņa īpašības, kuras man tiešām nepatīk. Bet gan jau es to iemācīšos darīt arī šeit!
Es zināju, ka vēl neesmu gatava pārvākties, bet nu jau vairs neko!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru