"Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš"
/O.Vācietis/
Šoreiz gan sanāks mazliet citādāk. Vai tas nozīmē, ka arī straujiem soļiem tuvojošais Jaunais gads būs citādāks? Gribas cerēt, ka jā.
Neteiktu, ka šis ir bijis slikts, nebūt nē. Kā nekā ir iepazīti cilvēki, bez kuriem šobrīd jau ir grūti iedomāties manu ikdienu. Tik krāsaini, pozitīvi, uzlādējoši, iedvesmojoši, neaizmirstami, patīkami, darbīgi, aizraujoši [un vēl, un vēl labu īpašības vārdu varētu piemeklēt šiem cilvēkiem] ir tie, kuri nu jau neatgriezeniski ir ienākuši manā dzīvē šogad. Ir piedzīvots arī sasodīti daudz priecīgu brīžu. Visi mazie un lielie laimes mirkļi ir iemesls dzīvot. Un vispār tās sajūtas, kuras mani pārņem atceroties šo gadu ir tik labas, lai es varētu atļauties teikt, ka šis ir varen izdevies gads. Arī tā līdz galam sapratu, ka esmu apmierināta ar to, kur šobrīd atrodos. Tam visam vienkārši bija tā jānotiek.
Tieši tāpēc Jaunajā gadā gribas tik pat daudz un varbūt pat mazliet vairāk neaizmirstamu emociju, cilvēkus, kas tev liek smaidīt un priecāties par dzīvi, vēlēšanās, kuras piepildās, virsotnes, gan tikko uzstādītas, gan jau sasniegtās, smaidus un ko tur liegties arī mazu, Jaungada rūķa atnestu brīnumu.
Ar smaidu un patīkamu kņudoņu varu teikt - gads ir prieks no abiem galiem un... pa vidu? Un pa vidu smaids!
Smaidīgā dziesma!
