Es zinu, ka mazliet par vēlu, bet ātrāk es to nevarēju. Jautāsi - kāpēc? Man bija bail. Jautāsi - no kā? No ziemas. Lai gan man ļoti patīk ziema, šoreiz man no viņas bija ļoti bail. Cik? Tik ļoti, ka es saliku vannā visu sniegu no balkona un izkausēju. Es negribēju, lai viņa nāk pie manis, bet viņa tik neatlaidīgi līda man tuvāk, ka beigās es vairs nespēju ar viņu cīnīties. un Tagad man ir auksti. Cik? Tik ļoti it kā es sēdētu ledusskapī, ģērbusies tikai vasaras kleitiņā, bet es sēžu uz sava dīvāna mājās [un man pat ir vilnas zeķes kājās]. Un ir taču tikai RUDENS.
Tāpēc, lai gan novēlots, bet tomēr - piedod!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru