pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Dari, ko darīdams, neizlej alu!

Tā gribējās, tā gribējās [pēkšņi sāka galvā skanēt - tā gribējās man saules lēkta, bet dziļi dienā pamodos] , ka vienkārši sāku rakstīt. Iedomājies man pazuda mapīte ar visām svarīgajām lietām [Kristiānai nepatīk, ka es čīkstu, bet man gan], un tagad es jūtos kā bez rokām. Vai nav trakums? Un vēl man ir mazliet auksti [jau atkal čīkstu, bet man pofig]. Es nezinu, ko lai daru ar matiem rītdienas ballei un arī parītdienas [kāpēc es vispār eju uz divām ballēm?][jo man sasodīti patīk ballēties]. Bet vēl man patīk saņemt negaidītas dāvanas [kas vakar izpalika, bet es jau par to nebēdājos, jo kurš tad mani atceras]. Šokolāde bija garšīga - paldies! Tagad tikai jāpagaida mazliet dažas dienas un es varēšu starot kā mazs bērns [ man to ļoti patīk darīt]. Starp citu, man ļoti gribas mandarīnus šokolādē, bet man nav laika, kad viņus taisīt [dēēm, čīkstēšana ir sasodīti patīkama un man tas jau kļūst par ieradumu]. Man ir tāds rotējoša pingvīna garastāvoklis, bet tas ir slikti, jo brālis nav mājās un man nav kam izrādīt šo unikālo mana prāta stāvokli! Un nobeigumam vispielīpošākā dziesma pēdējā laikā - un Mārtiņš ir tā kā tārpiņš un viņš kustas, kustas, kustas tā kā tārpiņš [Ance tu pie visa esi vainīga]!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru